***

Putnu dziesmas, Pirmie plaukstošie pumpuri Un siltie saules stari, Vējš maigi glāsta vaibstus. Pirmais patiesais smaids Sirdī un dvēselē, Laimes un prieka stariņš Viegli iespraucas manī. Smaids kā zieds, visskaistākais un maigākais, Manu seju un dvēseli rotā. Starp jūtām un domām Dzimst cerības gariņš mazs. Uz mirkli vieglāk kļūst Pasaulē šajā nesaprastajā. Ieva Oliņa, 9.b…

***

Pa nakti ir sasnidzis sniegs. Kad Prunella pamodās, logs bija aizsalis un to pārklāja saskatāma, skaista forma. Pa nakti uz Prunellas loga bija uzziedējusi neatvairāma leduspuķe. Kad Prunella jau gāja pa aleju, tur izskatījās apburoši. Sniega kārtiņa zem kājām klusi gurkstēja. Skaņa bija patīkama. Gar ceļa malām slējās skaistas, apaļas kupenas, izskatoties gluži kā miniatūri…

Negaidītais pavērsiens

Vasaras saulgrieži. Diena virzās uz otru pusi, kad Čarids Derijs iet uz Bertelku pili. Šovakar te plānotas saulgriežu svinības. Savulaik Čarids Derijs veiksmīgi atmaskoja zagli, kurš zaga Bertelku ģimenes dārglietas. Tā nu pagājšnedēļ pastkastē tika iemesti ielūgumi, un Čarids Derijs, saņēmis savējo, tagad dodas uz svinībām, pat nenojauzdams, kā viss izvērtīsies. Svinības rit kā ierasts….

Slazdā

Elizabete Trīcošām rokām atglaužu atrisušu matu šķipsnu . ”Tas laiks ir pienācis,” sev saku, ” ir laiks visam pielikt punktu. Es esmu cietusi par daudz, un viņai ir laiks samaksāt par visu, ko viņa man ir nodarījusi.” Ieskatos spogulī. Acīs dīvains spīdums, bet tās ir apņēmības pilnas. Noskalojusi seju aukstā ūdenī, brīdi skatos savā atspulgā….

Maskas

Maskas. Vienas vienīgas maskas. Visur. Visiem. Vienmēr. Tās nav parastās. Šīs ir īpašas. Emociju maskas. Ar tām staigājam ikdienā un svētkos, Brīvdienās un darba dienās. Mēs maskas noņemam reti. To uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. Tās nokrīt tikai pie cilvēkiem. Īstajiem cilvēkiem, nevis šādiem tādiem. Un bieži, kad maskas krīt, mēs saprotam, Ka viss…

Bass

Aizmirsti visas skumjas, Pagriez skaļāk tumbas, Nodosimies dejai pie Ventas rumbas. em.džī, 12.c

***

Šodien rakstu ar zīmuli, Kas parāda manu līmeni. Uzrakstīto var izdzēst, Un to neuzzinās neviens. Varbūt pat tā ir labāk, Visu savās domās glabāt. em.džī, 12.c

***

Rīga bijās briesmu, kas atnāks dimdošiem soļiem ar milzīgu jezgu un postošu paniku Rīga bijās noziedznieku, kas dzēsīs dzīvības publiski un bariem vien bet Rīga nebijās pārlieka skaistuma, atnāca meitene mirdzošām acīm un maigumu sejā mīlēta, apbrīnota atnāca meitene, izvilka šauteni Katrīna Anna Tupuriņa, 10.d

***

Mīļais, man nav, ko vilkt! Man vajag jaunu kleitu un vismaz divus kurpju pārus! Mīļais sponsorētājs pieiet pie skapja. Atverot to, sāk skanēt paradīzes hīts „Alleluja” un acu priekšā parādās Nārnija ar visām iespējamām un neiespējamām krāsām, audumiem un dizainiem. Pārmetošais mirklis skapja īpašnieces virzienā tiek pilnībā atbruņots ar žēlu kucēna skatienu. Sponsors met mieru,…

***

Gaiši zaļais džemperi, tu esi mans sievišķības apliecinājums, tavi raupjie vilnas pavedieni graužas gar manu maigo ādu, radot berzes spēku. Es tevi nopirku, iekaroju veikalā, tu man izmaksāji divus skatienus un vienu kailu delnu. Kasiere izsit čeku- viņš ir jūsu! Es eju pa lielveikalu ar savu gaiši zaļo džemperi un čeku pie rokas. Man pretim…

***

Es te sēžu pavasara priekšvakarā pilnīgā sniegputenī. Tas nav kā lietus vasarā. Bez krokusiem. Jā, tieši tā. Un savādāk pateikt nemaz nav iespējams. Lielās sniegpārslas ar sietu varētu ķert, no trijām, godīgi saku, būt paēdusi. Šajā priekšvakarā. Rīt jau sniegputenis būtu tracis. Ziņu vērts notikums. Šodien tikai priekšvakars Puteni par brīnumu varam dēvēt. Rīt tā…

***

Katra reize, kad neesi skolā, ir maza nāve. Visi sastājas ap tavu kapu – tukšo krēslu – un vaimanājot apspriež tavu atrašanās vietu. Skaudīgi skatieni, domas, ar ko esi aizgājis, vai klepus vai plaušu karsonis tevi piebeidzis. Paši skaudīgākie izmet frāzes par prātiņa sašķobīšanās iespējamību, ko neviens nesteidzas apšaubīt. Kāds vecāks un viedāks izmet viegli…